Pilsēta pilna laimes, pilsēta pilna prieka, pilsēta pina visa kā, tāda milzīga miskaste dažādām drazām.
Tur bija Ievas dotā ābola serde un Ādama liekā riba. Šovakar pilsēta bija tieši tik pilna.
"Acs skati saskārās, rokas mijās tiko manāmiem pieskārieniem, sarunas sausas kā preteklis ziemas vējš, mulsums, sejā mulsums un piliens laimes acu skatos. Vien kustīgas nāsis liecināja par sapņiem un atmiņām, kas iespējams bija piepildījusi jau visu vieglās mašīnas salonu. Gaiss bija pārāk blīvs, kustības pārāk lēnas, tehnika pārāk ātra.
Nākamās dienas vidū ceļmalā tika atrasts tikai viens liels dzīvnieks, laikam alnis, metāla zārkā. "
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru