Klejot pa tukšām, izsalušām ielām un meklēt gaismu logos, jo šovakar es esmu bezpajumtnieks un liekas, ka tādi ir visi. Vēlme pārspīlēt nekad nepāriet, man vieglāk ir domāt, ka visi ir tādi kā es un es esmu tāda kā viņš. Mums nav piederības, piederību mēs izdomājam paši, redzot paralēlās pasaules kā īstās. Un gaisma logā iespējams šovakar vairs nav pat gaisma, jo patiesība ir kā sāls : dvēsles nav! Tā miesa kuru es saldēju ir vienīgais kas man pieder.
Nomirstot nekas no mutes ārā neizlidos un nekur neiemiesosies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru