Man bieži sanāk aizklaiņoties līdz stāvoklim, kad vairs nessaprotu kura persona es esmu, tad es apstājos un lūkojos pēc pēdu nospiedumiem, ja reiz tādi ir tad arī man ir jābūt.
"un vismaz vienreiz gadā viņi visi uz kaut ko cer, vismaz vienreiz gadā tie parāda, ka tiem sāp nepiepildītās vēlmes. No augšas tas viss izskatās gaužām dīvaini, kā baktērijas ir pavērtas to mutes un asaras plien gar vaigu kaktiem, viņi visi gaida vismz vienu cerības stariņu, bet ja to saņemtu, saplosīti tik sīki, ka nevienam netiku ne nieka."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru